trešdiena, 2011. gada 2. marts

Iespējams, mans pirmais brauciens ar ragaviņām

Vakar izlasīju pārdomas raisošo Sintijas rakstiņu un nopriecājos, ka pati laikam neesmu tā mamma, kurai ir pats galvenais, lai bērnam drēbes tīras, kad viņš grib daudzīties ārā. Bieži vien arī ar bērniem taisu kādu projektu tā vietā, lai lieku reizi pamazgātu grīdu... Bet nenosodu tos, kam cits dzīves modelis, katram savs!

Tā nu es domāju, domāju un secināju, ka pati es gan laikam nekad mūžā neesmu braukusi no kalna ar ragavām! Jā, bērnībā es slēpoju, ļoti daudz slidoju. Visas brīvās vietas dārzā bija nolietas ar ledu, visos apkārtnes dīķos un pārējās ūdenstilpnēs es esmu slidojusi! Mani vizināja arī ragavās oma vai opis, bet trakulīga laišanās no kalna ar ragaviņām laikam kaut kā neatbilda vecvecāku priekšstatam par to, kas ir jādara priekšzīmīgai mazmeitai!

Bet tā kā pilgadību esmu sasniegusi jau gadu desmitiem atpakaļ un nevienam tā īsti vairs atļauja nav jāprasa, nolēmu, ka ar bērniem, braucot no bērnu dārza, apstāsimies pie kalna un arī es braukšu ar ragavām. Šī ir manu bērnu ļoti iemīļota vieta, parasti tur ejam ar kājām un tad nobraucieni var sākties!

Laime, kad tagad pēc bērnu dārza vēl ir gaišs un var pakavēties ārā!

Kalns tagad ir gluds kā spogulis, slīd vienkārši neaprakstāmi labi!

Pati nobraucu kādas reizes 5, manu spiegšanu laikam visa Salaspils dzirdēja! Bet- cik tas bija superīgi!

Priecājāmies ar bērniem par ziemas ainavām, labi saprotot, ka ilgi tādas vairs neredzēsim!



Mājās pārbraucām tikai ap saules rietu- laimīgi, noguruši, bet sasmēlušies prieku un enerģiju no svaiga gaisa!

Paņemsim vēl no šīs ziemas, to, ko tā sniedz! :) Un ļausimies bērnišķīgai sajūsmai par dzīvi!

19 comments:

Diāna teica...

Nu re, malacis! Es savā tūkstoš dienu plānā esmu ierakstījusi, ka man desmit reizes jānobrauc no kalna, bet, taisnību sakot, šoziem nobraucu tikai trīs, un katru reizi vajadzēja īpaši saņemties, man ir ļooooti bail no slīpuma.
Es arī izlasīju to rakstiņu, bet man likās, ka tā jau nu gan nav. Vai nu Sintija tiešām dzīvo tādā īpaši neveiksmīgā vietā, vai arī - tieši tāpat kā Meņģelē - pa tiem lielajiem -27 grādu aukstumiem neviens bērns ārā nav laists, bet kalniņš tikmēr nosnidzis no jauna. Mums arī tieši todien kalniņš bija gluds, nenobraukāts, lai gan zinu, ka visi apkārtnes bērni parasti tur vizinās, bet tie aukstumi un vīrusi bija kādas nedēļas likuši paņemt brīvdienas no šļūkšanas.

Aija Elliņa teica...

Diāna, kamēr es rakstīju komentāru Tavā blogā, Tu rakstīji manā :D

Jā, Salaspilī arī bērniņi šļūc pat no tādām mākslīgām sniega čupām, ko sadzinis traktors, tīrot sniegu! :) Bet uz mūsu kalna atkal nekad nav bērnu, jo tas ir tādā nomaļākā vietā... Ej nu sazini, kā tagad ir...

Nu, Diāna, saņemies- foršs jau ir tāds pasākums- nesties no kalna, ka vējš gar ausīm svilpo, vai ne? :)

Sixspārne teica...

Man liels prieks, ka guvāt prieku, patīkamu baudu, patīkamu sagurumu vēl šoziem.
Es arī laikam esmu 'trakā' mamma un, spītējot dažām veselības problēmām, pamanos vienmēr izbaudīt šo ziemas prieku, gan arī citus (atzīšos - esmu pat bērnu slidkalniņā šoziem uzkāpusi, bet tādēļ, lai to atbrīvotu no ledus, kas var būt bīstams ne tikai maniem bērniem).
Jā, un saviem bērniem vienmēr mācu - ja ir ziema, izbaudiet to - ar visu sniegu un salu, ja ir pavasaris - vērojiet, kā daba mostās, ja ir vasara - nesūdzieties par karstumu, jo ziemā tas tik ļoti var pietrūkt, un rudenī baudiet dabas krāšņumu. Baudiet to mirkli, kas ir pašlaik, jo rīt tas var arī nebūt.
Tā ar jaunāko meitu baudām sniegu, jo iepriekšējās ziemas baidījos, ka par sniegu varēšu meitai tikai pastāstīt un kartiņās rādīt.
Lai Jums jauks laiks!

Aija Elliņa teica...

Paldies, Sixspārne, ļoti patiesi vārdi! :)

Irēna teica...

apskaužami jauki!! cik skaisti skati!

Aija Elliņa teica...

Mazais bērns par to lidmašīnu teica- skaties, mamma, divas lidmašīnas blakus lido! :D

Elīna teica...

Man arī drusku žēl, ka tā skaistā ziema drīz beigsies. Un arī es pirmo reizi pēc daudziem gadiem uzkāpu uz slidām tikai vakar:) Kamēr ziema nav beigusies, vēl jāpaspēj:)

Aija Elliņa teica...

Elīna, un kā gāja uz slidām? Vai ir tā, ka to nevar aizmirst, vai arī juties nedaudz nedroši?

Anonīms teica...

cik tas ir skaisti, ka tu spēj priecāties kopā ar saviem puisīšiem par šo skaisto ziemas dienu, cik tas ir svētīgi un veselīgi un vēl tik jauki to aprakstīt, apsveicu puisīšus ar tik jauku māmiņu
oma

Aija Elliņa teica...

:))) Nemulsini mani! :) šodien aizgājām- tā pati bilde, tā pati vieta, bet viss tāds pelēks :), jo saulītes nav!

Zkss teica...

Aīīīīī, cik forši!!!
Un ainava vienkārši burvelīga ar tādu saulīti! Laimīgie puikas, ka ir tāda "šļūcelīga" mamma:DD

Aija Elliņa teica...

Zkss, es jau ceru arī, ka kādreiz, kad puikas mācīsies slidot, es arī ar viņiem atkal uzstāšos uz slidām :)))) Tā, ka man ir vēl daudz plānu!

Elīna teica...

Dvēsele nenoveco :))

Inga teica...

Aija, tik riktīgi forši! Lasīju Tavu aprakstiņu un smaidīju! :)) Un bilžuki feini - izskatās kā laukos! :)))
Taviem puikiem ir ļoti paveicies ar Tevi! :)))
Manējie puiki šobrīd aptrakuši ar florbolu pagalmā:D Laikam vajadzētu nodēvēt par sniegbolu:D

Aija Elliņa teica...

Elīna, tā gribas cerēt gan! :)

Inga, mēs jau te esam tā pa pusei laukos- man pat pasta adresē nav iela, bet ''kilometrs'' norādīts! :)))) Malači Tavi zēni, sniegbols arī laba lieta! :D

Lantra teica...

Re kā! Nevarēju iedomāties, ka pēc 100gdu draudzības uzzināšu par Tevi ko jaunu! :) Jā... jūsu kalninš ir fantastisks!!! Visādā ziņā :D Gan lai ar 5 piegājieniem pa to ledu uzbruaktu augšā ar autiņu, gan lai ar milzīgu prieku nestos lejā ar ragavām!!! Es laišanos ar ragavām varētu salīdzināt ar bezsvara stāvokli... Super esat izdauzījušies!!!! :)

Aija Elliņa teica...

Jā, jā, pavisam noteikti :D Kalniņam varētu veltīt daudz stāstus, protams, arī tam, kā uz viņa ziemā dažreiz jāmēģina 8 reizes uzbraukt ar mašīnu, kamēr tiec galā... un kur nu vēl kolorītie braucieni atmuguriski sniegā un putenī no tā, ja neesi ticis augšā ar pirmo reizi :D

Elīna teica...

Ar slidošanu viss bija labi, pat ne reizi nenokritu. Tiesa gan uz mūsu pīļu dīķa diez ko ieskrieties nevar.

Aija Elliņa teica...

Prieks dzirdēt! :) Nevajag jau ieskriešanos, kas jau neprot uz slidām stāvēt, gāžas tāpat gar zemi! :))))