Dūraiņi

Jau rakstīju, ka esmu tādos kā savu ideālo dūraiņu meklējumos. Man ļoti patīk latviešu tautisko dūraiņu raksti, tie ir fantastiski... bet paša cimda forma! Man tā atgādina kādas iepirkumu tūtas vai papīrus, kuros ieliek hotdogu veikalā Narvessen. Bet- tas ir tikai mans viedoklis! Un neko sev nevaru padarīt! :)

Pirms kāda laika nopirku pat grāmatu ''Adīti cimdi'', par to jau rakstīju http://aijaslietas.blogspot.com/2010/10/par-un-ap-durainiem.html. Grāmata ir ļoti interesanta ar to, ka tajā māca kā cimdus adīt nevis no valnīša, bet no otras puses- no cimda gala. Es pamēģināju divas reizes... man likās ārkārtīgi grūti novaldīt tās trīs adatas, uz kurām praktiski vēl nav dzijas. Vārdu sakot, metu mieru. Bet noteikti kādā citā, mierīgākā brīdī pamēģināšu vēl.

Bet tas nebūt nenozīmē, ka grāmatu nopirku velti, jo vēlreiz pārliecinājos, ka dūraini var adīt arī, īkšķi veidojot kā pirkstainam cimdam, jo fakts paliek fakts, ka roka īkšķa rajonā tomēr ir platāka nekā pārējā plauksta. Cimda gala noraukumu arī veidoju ne tik trīsstūrainu kā tautiskajam cimdam, jo bez valdziņu saadīšanas sānos, dažus saadīju arī plaukstas virspusē un apakšpusē.

Bet nu pēc kārtas- valnītī uzņēmu 4 X 9 valdziņus, jo dzija bija bieza. Adīju vienu labisko, vienu kreilisko valdziņus. Pēc valnīša uzadīšanas uz cimda virspuses adatām pieaudzēju uz katras pa vienam valdziņam.

Cimda pamatrakstu arī noskatījos nopirktajā grāmatā.

Īkšķim paredzētos valdziņus pieaudzēju kā to dara, adot pirkstaiņus, tikai neuzmetu valdziņus, kas veido skaistus caurumiņus, bet lai to nebūtu pieaudzēju ar labiskajiem grieztajiem valdziņiem. Labu špikeri var atrast šeit- http://www.musturs.lv/adisanas-abc/pirkstainu-adisana/.
Vēl no jaunās grāmatas noskatīju nelielu detaļu, jo kā jau minēju, bez detaļām es neko nevaru izdarīt! :)

Attēlā labi redzams sarkanais pušķītis. Saviem es izmantoju arī nelielus koka riņķīšus, kuriem izvēru cauri 6 dziju pavedienus, saliku tos dubultā un, izmantojot vienu dzijas pavedienu, sasēju mezgliņu.


Atceros, vasaras sākumā ''draugu'' portālā savā albumā ieliku divu somu bildes un galeriju nosaucu- Vai divas somas jau ir kolekcija? :) Un tad no divām somām tapa ļoti ļoti daudz... varbūt pārfrāzējot jāsaka- vai divi dūraiņi jau ir kolekcija? :) :)

Turpinu strādāt un turpinu meklēt!

Komentāri

Anonīms teica…
Meitiņ Tev izdevās noformulēt arī manas domas par latviskajiem dūraiņiem, kas manu prāt ir vairāk domāti izstādēm, bet ne nēsāšanai, šie tavi cimdiņi ir ļoti mājīgi un skaisti
Aija Elliņa teica…
Paldies! :)

nu daži etnogrāfiskie jau arī ir tik skaisti ar saviem rakstiem, ka žēl būtu nēsāt! :) :)
Diāna teica…
Forši, ķeros pie dūraiņiem!
Aija Elliņa teica…
Lai veicās, Diāna!

Mani ir pieveicis vīruss, sakarā ar to, esmu sākusi adīt ... bereti pirmo reizi dzīvē! :) :) Neesmu pārliecināta par iznākumu! :) :)
Unknown teica…
Adīšana laikam ir tāda lieta, kas atnāk pati no sevis. Tu dzīvo desmitiem gadu ar zināšanu un pārliecību, ka "tu neadi", bet vienas dienas laikā viss mainās. Un pēkšņi "tu adi". Tā bija arī ar mani. Neesmu adījusi kopš skolas laikiem. Gadus daudzpadsmit. Un vienā dienā sagribējās nopirkt adatas un dziju. Un tā tagad top adīta jaciņa meitai. :)
Jautājums. Tā kā izklausās esat adītāja ar stāžu - vai iespējams uzadīt dūraiņus ar 2 adatām? Gan jau viss ir iespējams. Tad varbūt ir kāds padoms vai zināms links, kur paskatīties, kā to darīt.
Aija Elliņa teica…
Agnese, nezinu gan, vai var uzadīt dūraiņus ar divām adatām, neesmu ar šādu paņēmienu agrāk saskārusies! :) Bet kādēļ radās tāda ideja, kāpēc nevar adīt tradicionālā veidā?