Kā es adīju zeķes
Pēc ilga pārtraukuma (tā apmēram 18 gadu garumā :)) gribējās uzadīt zeķes. Bija arī vajadzīgas. Bērni no visām vecajām pa vasaru izauguši, laiks ķerties pie darba. Dažādi kamoli sakrājušies, izmantoju ārdīta mohēras džempera dziju.Protams, ka papēža adīšanu vairs neatceros, lai cik ilgi blenztu uz vecajām zeķītēm. Talkā ņemu tīmekļa padomus un ļoti sakarīgu pamācību atrodu šeit- http://www.musturs.lv/adisanas-abc/zeke/.
Tiktāl viss būtu jauki, bet kas mani rausta uzdot bērnam jautājumu, vai viņš grib, lai kaut ko izšuju uz zeķītes? Kāpēc es nevaru vienkārši izadīt un nolikt skapī- vajag dekorēt, rotāt un izdaiļot! :) Bieži esmu darījusi tā, ka uzadu kādu lietu un tad pa virsu, it kā imitējot adījuma valdziņus uzšuju kādu motīvu. Īpaši nepētot pat nevar pateikt, ka tas nav ieadīts uzreiz.Ņemot talkā izšūšanas žurnālu, izvēlamies buru laiviņas motīvu un tad tik sākas! Izrādās, ka uz mohēras nekāda izšūšana nesanāk, jo izšūtais burtiski pazūd adījumā. Tad izdomāju, ka varu mēģināt uztamborēt laiviņas motīvu un tad uzšūt to uz zeķītes.
Ņemu dažādus dzijas atlikumus, uztamborēju laivas korpusu, tad mastu, tad buru. Nedaudz akcentēju buru ar sarkanu dziju un liekas, ka viss gatavs! Ar maziem dūrieniņiem piešuju laiviņas klāt pie zeķītēm...
Buru neparastie toņi ir zeķu nēsātāja izvēlēti! :) :)
Komentāri
Diāna, nekas jau nenotiktu, ja arī šīs zeķes būtu bez tām laiviņām :) :) :) bet nu labi, lai ir bērnam raibāka tā zeķe! :)
oma
Arī man dvēselē iezadzies aukstums - jau pāris nedēļas stāv uz adatas uzmests paraudziņš, lai uzcakotu mazajai princesītei zeķītes (pat raibo rakstaino zeķu dziju nopirku!!! un arī adatas, jo vecie krājumi kaut kā izsvaidījušies), bet vienīgo reizi zeķes esmu adījusi pamatskolā un tās ir briesmīgas atmiņas... Tā nu nevaru saņemties, lai sāktu adīt, jo skaidri zinu, ka diezgan ātri nonākšu līdz papēdim un tur arī apstāšos :(
Ar zeķu adīšanu esmu uz jūs. Pēdējo reizi tās mēģināju adīt, gaidot mazo puiku. Saklausījos, cik valdziņus uz adatām met citas gaidītājas, un braši darījos pakaļ. Vienīgā atšķirība - viņām bija smalka bēbīšu dzija, man - skaista "Limbažu tīnes" rupjas vilnas pavedieni. Kad pirmā zeķe bija pie papēža, sapratu, ka zīdainim tās nederēs, laikam būs jāatdod lielajai māsai. Bet tuvojoties nobeigumam, izrādījās, esmu tikusi pie jaukām svītrainām 38./39. izmēra vilnas zeķēm. :DD
Inese, nu nav jau tik traki ar to papēdi... jāsaka, ka vispār nav traki- tikai vienreiz jāsaprot KĀ un tad vispār nav problēmu!
Kāmju mamma, pārsmējos par 38 izmēra zeķēm zīdainim! :) tas ir super!
Ļoti skaistas zeķītes.
P.S.Brīvdienās izmēģināju Tavu ābolu sacepuma recepti ar īsto vaniļas mērci - sanāca tiešām lieliski :) Tā kā vēlreiz paldies par ideju :)
Anna