Skapītis ar pagātnes atmiņām

Izņemam atvilknes, noskrūvējam rokturīšus, izņemam plauktiņus. Mana mamma un tētis- visi tiek pielikti pie darba! Šis tas tiek noslīpēts, apstrādājam arī veco krāsu ar smilšpapīru un arī vīle tiek likta darbā.
No tēta krājumiem tiek izcelti arī daži brīnumaini instrumenti, piemēram, tāds, kas slīpē veco krāsu nost.
Noder arī flīžu griezējs, jo esam nodomājuši padarīt tumbiņu vēl funkcionālāku, tādu, uz kuras var likt arī karstus katlus un tējkannu. Gribam uz tās virsmas salīmēt flīzītes.
Šis aparāts, protams, nemaz tik vienkārši nav ''darbināms'', bet sabojājam tikai vienu flīzi, pārējie griešanas darbi aizrit veiksmīgi.
Salīmējam flīzes uz skapīša virsmas.
Ar šuvošanu arī iet dažādi, jo neviens no mums agrāk to nav darījis, bet beigu beigās kaut kā galā tiekam.
Atliek nokrāsot mēbelīti, nospodrināt rokturīšus, pieskrūvēt tos un darbiņš padarīts!
Komentāri
varbūt pat nav tik sarežģīti, bet, protams, darbietilpīgāk, nekā vienkārši pārkrāsot...
ļoooti patīk skapīša jaunais izskats.. ļooti...
Lai veicas arī turpmāk ;)
Un - jā - ja kaut ko izgatavo savām rokām, "pievienotā vērtība" ir daudzkārt lielāka, kā veikalā iegādātam jaunam lamināta krāmam.
Šis bija tāds sirds darbiņš, gribējas arī kādu puķīti dekupāžas tehnikā, bet nu ir tā, ka ir... :) :) :)
biju iesaistīta šajā projektā
oma
Izcili!
/mēs tad te visas kopistiski varētu ar Tevi lepoties pasaules mērogā/