sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Jauna ēra mūsmājās- leļļu teātris!

Man dažreiz šķiet, ka bērni ir visradošākie tajā brīdī, kad mammai nav laika ar viņiem nodarboties! :) :)

Šoreiz tieši tā arī sanāca- piektdien apsolīju vienam veikalam t/c Spice izmēģinājuma kārtā iedot 10 pārus cimdu un atbraucot mājās secināju, ka man reāli ir tikai 3 pāri palikuši. Tātad- pa piektdienas vakaru, sestdienu un svētdienu ir jāsataisa vēl 7 !!! Tad nu bērniem tiek pateikts- padariet paši kaut ko, mammai nav laika un tad tikai var pabrīnīties, kas notiek! :)

Lielākais bērns, kā pats saka, taisa lelles leļļu teātrim. Vēlāk arī izrāda lugu tētim- lugā ir 4 tēli, cilvēks, mašīna, džips un viņu piedzīvojumi pilsētā, kā arī cīņa ar pūķi.

Lūk arī pūķis-

Visi tēli sazīmēti, salīmēti uz kociņiem, lai aizslēpjoties aiz galda, var rādīt teātri.

Bet- kas ir vienam, to vajag arī otram un te pie darba ķeras trīsgadnieks! Pūķi palūdz uzzīmēt brālim, laikam jau pārāk sarežģīts tēls. Pārējie tēli top zibenīgā ātrumā un to ir bez sava gala-



Arī ''lugas'' izrādīšanas laikā tiek teikts tētim, lai pagaida, jo jāsazīmē ātri ir vēl daži tēli :DDDD

Kas ir tas tehniskam rakstam līdzīgais labajā pusē, tā arī nenoskaidroju! :)

Izskatās, ka māka tagad ir rokā un taps ne viena vien vēl ''izrāde''.

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Rīsu krēms ar persikiem

Reiz Anitas blogā bija recepte ar nosaukumu Biezpiena sacepums bez specefektiem. Kā man patika šis nosaukums! :) Gribas nozagt šo ideju un teikt, ka man ir rīsu krēms bez specefektiem. Tāds ikdienišķs darba dienas vakariņu našķis. To pagatavojot nav jāveic 100 un 1 darbību, arī eksotiski produkti nav nepieciešami.

Vajadzēs-
1) rīsus (es šoreiz izmantoju rīsu pārslas, kas jāvāra 3 minūtes),
2) saldo krējumu,
3) cukuru, vaniļas cukuru,
4) konservētus persikus,
5) nedaudz rīvētas šokolādes.

DARU TĀ

Oriģinālajā receptē ir tā- jānovāra rīsus, jānolej ūdeni, jāatdzesē.

Manā gadījumā es uzvārīju no rīsu pārslām un piena tādu kā biezu putriņu. Obligāti jāatdzesē! Saldo krējumu saputoju ar cukuru, nedaudz pievienoju vaniļas cukuru. Uzmanīgi samaisīju saldo krējumu ar rīsu masu.

Deserta trauciņā liku krēmu, pievienoju sagrieztus koservētus persikus. Nedaudz uzrīvēju šokolādi.

Un sev servēju individuālu našķi, kurā uzsvars likts uz persiku! :DDDDDDD

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Pēc krāsu raibuma seko rakstu izaicinājumi

Vakar rakstīju, ka cimdiņu kārotāji mani ir izaicinājuši radīt cimdus ar drosmīgiem, spilgtiem rotājumiem.

Bet nesen pie manis nonāca arī kādi skaisti cimdi ar mežgīņu rakstu plaukstas virspusē un aicinājumu tos ''izgreznot bagātīgi''.

Izvēlējos pērlītes, kas ir pārsvarā ar melnu nokrāsu, bet ietonētas arī ar zaļu, tumši zilu un violetu krāsu.

Cimdu raksts pats pateica priekšā ko un kur šūt.

Diemžēl, manas fotoprasmes atkal nespēj parādīt cimda patieso izskatu. :) :) Katrā ziņā, šie bija pirmie mežģīņrakstos adītie cimdi, ko izšuvu!

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Sarkans melns sarkans

Nezinu, vai gaisā kādas vēsmas vējo, vai kāpēc tā sakritis, bet šogad daudz jāšuj sarkani vai melni cimdi. Varbūt pati nedaudz uzdevu toni, sākot šī gada ''kolekciju'' tieši ar sarkaniem cimdiem.

Melni vienmēr ir cilvēkiem patikuši, jo laikam ir universāli ar to, ka pie visa piestāv.

Bet- lielākais šī rudens izaicinājums priekš manis bija pasūtījums šūt sarkanus cimdus ar melnu mežģīni un melnus cimdus ar sarkanu mežģīni. It kā jau klasisks krāsu salikums, tomēr man no tāda bail. Iedomājoties sarkanu kopā ar melnu, prātā ataust kāda 80. gadu beigu filma, kur varonei mugurā ir melnas bikses un tajās sabāzta sarkana mākslīgā zīda blūze brrrrrrrrr :DDDDDD.

Nolēmu šo tēlu dzīt prom un vizualizēt doto uzdevumu ar kādiem Karmenas motīviem- melni svārki, sarkana roze utt. :)

Lūk, kas sanāca!




svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Cepta vista ar tomātiem, mocarellu un baziliku

Recepte publicēta žurnāla Shape 2009.gada jūnija numurā.

Vajadzēs-
1) 500 g vistas filejas,
2) 250 g mocarellas siera,
3) 4 nelielus tomātus,
4) pāris ēdamkarotes eļļas,
5) sāli un svaigi maltus melnos piparus,
6) 3 vai 4 tējkarotes bazilika pesto mērces,
7) vairākas svaiga bazilika lapiņas, ja ir pieejamas.

DARU TĀ

Vistas fileju sagriežu nelielos, iegarenos gabaliņos. Mocarellu notecinu un sagriežu šķēlītēs. 2 tomātus sagriežu šķēlītēs, pārējos- gabaliņos.

Pannā sakarsēju eļļu un apcepu vistas gabaliņus. Uzkaisu sāli un piparus. Vistu cepu kādas 4 minūtes no abām pusēm. Pannā iemaisu pesto mērci.

Uz vistas gabaliņiem lieku tomātu un siera šķēlītes. Pārējos tomātu gabaliņus ieberu pannā. Uzlieku vāku un cepu vēl apmēram minūtes 7-10. Kad gatavs, pārkaisu ar bazilika lapiņām.

Man garšoja. Vistas fileja bija ļoti sulīga. Varbūt, ka nevajadzēja likt to tomāta daļu, ko bija jāsagriež gabaliņos un jāliek pannā pie mērces, jo mērces sanāca ļoti daudz. Bazilika lapiņas manā gadījumā nebija svaigas, bet no saldētavas, jo rudenī tādas daudz sasaldēju. Labu apetīti!

Krēmzupa ar saulīti

Pamatā mūsmājas krēmzupas recepte nemainās- buljons, dažādi dārzenīši, garšvielas, beigās nedaudz saldā krējuma, sakuļam un kārtībā! Garša gan katreiz mainās, jo sastāvdaļu variācijas ir ļoti lielas. Agrāk jau rakstīju par krēmzupu.

Tagad mēs esam sākuši izdaiļot arī zupas formu, ne tikai saturu :) :). Nu vienkārši tāpat- lai jautrāka dzīve!

Dara to pavisam vienkārši- ielej pavisam nedaudz saldo krējumu un ''uzzīmē'' ko vēlas :) Bērni ir sajūsmā un pat pasūta, ko šoreiz ''zīmēt'' :) :). Krēmzupai gan jābūt pabiezai, lai šie zīmējumi neizplūst.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Skapītis ar pagātnes atmiņām

Ai, cik tas sen bija, kad vasaras karstumā sākām atjaunot vienu vecu un nobružātu mēbelīti, kuru savām rokām taisījis mans vecaistēvs. Cik ļoti man nepatīk darbi, kas ievelkas mēnešu garumā, bet nu ir tā kā ir...

Agrāk mājā bija daudz tādas mēbelītes, ko bija taisījis mans vecaistēvs, bet pamazām visas laika gaitā ir novecojušas un nomainītas. Atmiņas par to, kāds bija mans vecaistēvs un to, ka viņam neviens darbs nebija par grūtu liek man ķerties pie darba un organizēt arī palīgu pulku! :)

Vajadzēs-
1) flīzīšu atlikumus no kāda remonta,
2) protams, pašu mēbelīti, ko pārveidot,
3) flīžu līmi,
4) flīžu šuvotāju,
5) krāsu,
6) smilšpapīru,
7) flīžu griezēju,
8) instrumentus, otas u.c.

DARĀM TĀ

Mēbelīte ir laika gaitā daudz cietusi, krāsa ir nolobījusies un vispār paskats šausmīgs.

Izņemam atvilknes, noskrūvējam rokturīšus, izņemam plauktiņus. Mana mamma un tētis- visi tiek pielikti pie darba! Šis tas tiek noslīpēts, apstrādājam arī veco krāsu ar smilšpapīru un arī vīle tiek likta darbā.

No tēta krājumiem tiek izcelti arī daži brīnumaini instrumenti, piemēram, tāds, kas slīpē veco krāsu nost.

Noder arī flīžu griezējs, jo esam nodomājuši padarīt tumbiņu vēl funkcionālāku, tādu, uz kuras var likt arī karstus katlus un tējkannu. Gribam uz tās virsmas salīmēt flīzītes.

Šis aparāts, protams, nemaz tik vienkārši nav ''darbināms'', bet sabojājam tikai vienu flīzi, pārējie griešanas darbi aizrit veiksmīgi.

Salīmējam flīzes uz skapīša virsmas.

Ar šuvošanu arī iet dažādi, jo neviens no mums agrāk to nav darījis, bet beigu beigās kaut kā galā tiekam.

Atliek nokrāsot mēbelīti, nospodrināt rokturīšus, pieskrūvēt tos un darbiņš padarīts!

Berete- otrs mēģinājums

Man laikam nav mēra sajūtas. Kad uzšuvu vienu cimdiņu pāri, beigās tapa kādi 67 (tikko saskaitīju bildes). Pēc vienas somas sekoja vēl 21... Acīmredzot, tagad ir pienākusi kārta beretēm : )))))))) Neesmu pārliecināta, ka vēl taps desmitiem berešu, bet kāda vēl droši vien gan. Jo vienmēr jau atrodās vēl labāks modelis, vēl interesantāks raksts un gribas sevi pārbaudīt- vai man sanāks, vai es varēšu. Un ir arī tīri praktiski apsvērumi- pirmā berete ir ļoti silta, lai gaida salu, tagad tajā ir par karstu.

Rakstu noskatīju atkal turpat- http://foto1.inbox.lv/lavendel2/beretes/zila1.jpg, vēlreiz liels paldies rokdarbniecei, kas bija šo beretīšu apkopojumu ielikusi 'draugos' domubiedru grupā Visādi rokdarbi!

Te nu jāsaka, ka ar rakstu man nemaz tik viegli negāja. Pabeidzu bereti adīt un tā arī nesapratu kapēc... Zuda valdziņi, salīdzinot ar tehnisko rakstu, bet izlīdzējos ar savu līdzšinējo adītājas pieredzi un kaut kā galā tiku!

Puķīšu motīvus vēl apšuvu ar sarkaniem caurspīdīgiem fliteriem, lai vēl vairāk akcentētu tos.

Ja vēl kāds man iemācītu, kā nobildēt vienkrāsainu adījumu tā, lai reljefā izceltos raksts, tad es būtu pavisam laimīga! Citādi pašlaik sanāk tā- var teikt nekā! :(

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

Kurpes jaunā izskatā

Jā, apmēram vasaras vidū es solīju, ka atskaitīšos par savu izejamo kurpju pārvērtībām... Nu re, nav vēl pienākuši Ziemassvētki un es tiešām to esmu paveikusi! :)

Tātad, kurpēm noplīsa un pazuda mazs dekoriņš. Vienai ir, otrai vairs nav.



Vajadzēs-
1) kādu dekoriņu, es ņemu organzas rozīti,
2) elastīgu mežģīni,
3) kurpes,
4) līmi Supermoment,
5) šķēres.

DARU TĀ

Varēju jau, protams, uztaisīt pati kādu dekoriņu, bet šoreiz nopirku to audumu veikalā jau gatavu.

Piemērīju pie kurpes un nogriezu mežģīni. Ļoti plānā kārtiņā uz pašas maliņas, uzliku kurpei līmi un pielīmēju mežģīni.


Ar manikīra šķērītēm pielīdzināju maliņu, lai nav redzamas nekādas ''spuriņas''.

Rozīti arī pielīmēju ar līmi.

Varētu baidīties par to, vai līme turēs manus dekorus, bet tā kā es ar šīm kurpām nekad neesmu bijus ārpus telpām un arī netaisos iet, tad domāju, ka būs viss kārtībā!

Tā nu ar 20 minūšu piepūli, 3-reizēju līmes pielīmēšanu pie rokas un 2-reizēju pirkstu pielīmēšanu pie kurpes, darbs ir padarīts! :) :)

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Zivs fileja kokosriekstu piena mērcē ar šampinjoniem

Te vēl viens piedāvājums no sērijas ''Mani egoistiskie ēdieni'' (http://aijaslietas.blogspot.com/2010/09/silta-un-egoistiska-zivju-zupa.html). Egoistiski tādēļ, ka tos gatavoju tikai sev, jo tikai man tie tīk, neviens neprasa tos pagaršot un pie viena neapēd (mazuļu mammas sapratīs)! Lūk tā! :)

Vajadzēs-

1) zivs fileju (receptē ir minēta menca, es šoreiz gatavoju zandartu, vārdu sakot, brīva izvēle),
2) šampinjonus,
3) kokosriekstu pienu,
4) sāli, piparus, eļļu cepšanai.

DARU TĀ

Zivs fileju apcepu eļļā, uzberu sāli, piparus. Izceptos gabaliņus salieku siltumizturīgā traukā.

Pirms ņemu šampinjonus, apcepu sīpolus, bet receptē tā nav minēts. Šampinjonus pārgriežu uz pusēm vai sīkāk, apcepu, beigās pārleju ar kokosriekstu pienu.

Šampinjonu/kokosriekstu mērci pārleju pāri zivīm, lieku cepeškrāsnī 200 grādos uz 10 minūtēm.


sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Īpaši sulīga ābolkūka

Papētot vairākus kulinārijas blogus, nākas secināt, ka šogad ir totāls ķirbju gads- risotto ar ķirbi, maize ar ķirbi, mafini ar ķirbi utt. utt.

Toties mūsu dārzā šogad bija totāls ābolu gads! Tādēļ arī manā blogā ir vairāku ābolu saldo receptes. Šodien izmēģināju vēl vienu. Bet- par visu pēc kārtas.

Domāju, ka visi jau ir sapratuši, ka man vislabāk patīk gatavot tieši saldos ēdienus. Bet jāēd jau ir arī vienkārši pusdienas. Tādēļ daru tā- ņemu veselu vistu, kartupeļus, burkānus. Vistu ierīvēju ar garšvielām, kartupeļus un burkānus arī apkaisu, lieku visu iekšā cepamajā maisā un cepeškrāsnī iekšā! Īsi pirms ēdiens gatavs (apmēram pēc minūtēm 40), atgriežu vaļā maisu un apberu vistu ar timiānu.


Šo pusdienu gatavošana neprasa nekādu lielo uzmanību, tādēļ varu nodarboties ar saldā gatavošanu.

Recepti atrodu šeit- http://www.cetrassezonas.lv/lv/receptes/kukas/recipe.php?id=21686 un nolemju obligāti izmēģināt. Ja kādam ir slinkums skaitīt tās ēdamkarotes, kas minētas receptē, varu teikt, ka es to sastāvdaļu daudzumu nosvēru un man sanāca tā-

10 ĒK miltu= ~ 120 gr
8 ĒK pūdercukura= ~ 75 gr
8 Ēk piena= ~ 55 gr piena

3 Ēk mandeļu miltu aizstāju ar parastajiem, jo šādi mājās nebija, nedaudz ruma arī nepievienoju, viss pārējais kā minēts receptē.

Kūka sanāca tiešām sulīga, bet diezgan salda. Domāju, ka virskārtas pūdercukura daudzumu var mainīt uz mazāku.

Pagarinu dzīvi bērnu drēbēm

Vīruss ir pārņēmis mūsu ģimeni savā varā, cits jau atlabis, dažs tikko sācis klepot...

Vienmēr visiem par lielu izbrīnu esmu stātījusi, ka mani mīļakie gadalaiki ir rudens un ziema. Tagad izskatās, ka dzīve ienes savas korekcijas un laikam drīz būšu starp tiem, kas saka- man riebjas! :) :) Negribu gulēt naktī un tumsā klausīties, kurš no bērniem atkal ir sācis klepot un tādā garā... nu labi, kā nācis, tā aizies arī šis vīruss, bet vajag jau kādreiz mazliet pasūdzēties, vai ne? :)

Lēnā garā pa māju dzīvojoties, esmu devusi jaunu dzīvi dažām mazliet nonēsātām bērnu drēbēm. Kā jau reiz rakstīju http://aijaslietas.blogspot.com/2010/08/recycled.html un http://aijaslietas.blogspot.com/2010/08/ielapu-rokdarbi.html, nedaru to aiz nabadzības vai skopuma, bet aiz pārliecības, ka nav jāpiesārņo planēta ar to, ko varam vēl izlietot :).

Vienam krekliņam bija ļoti neglītas pelēkas piedurknes- ar krāsu traipiem un samazgātas. Ņēmu talkā pidžamas krekliņu, kas nevienam neder un nomainīju neglītos piedurkņu galus pret citiem.


Šis pidžamas krekliņš glāba arī vienas mājas bikses no iznīcības, piešķirot tām jaunu dzīvi neregulāra izskata ielāpu veidā :).

Citas mājas bikses tika pie spilgtiem ielāpiem, kas agrāk bija ... bērnu zeķītes.

Kad reiz mācījos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, mūsu solfedžo skolotājs teica, ka slinkums virzot progresu. Tā kā man bija mežonīgs slinkums pāršūt sabojātu džinsa bikšu rāvējslēdzēju, tad man sanāca ļoti ''progresīvs'' risinājums :) pogu izskatā.

Un vispār- paldies tam, kas izgudroja šujmašīnu!

Ceru pēc kāda brīža padalīties savos iespaidos par Īpaši sulūgi ābolkūku, kuras recepti šodien gribu izmēģināt!

Visiem jaukas brīvdienas UN LABU VESELĪBU!

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

Mana pirmā berete

Nē, protams, beretes man ir bijušas! Bet šī ir pirmā, ko es pati izadīju! :)

Tā kā rudens vīruss ir ķēris arī mani un pārāk liela rosīšanās nesanāk, tad ir jāada! Blakus lielais alus kauss :) :) pilns ar zāļu tēju ar medu un- uz priekšu!

Modeli noskatos 'draugu' portālā rokdarbnieču diskusijā, kur kāda dalībniece laipni izkopējusi vairākas adreses ar cepuru modeļiem. Modeļus var pašpikot šeit- http://foto.inbox.lv/lavendel2/beretes. Izvēlos bereti, kas attēlota bildē nr. 12.

Adu no dzijas, ko nesen esmu iegādājusies (tikai nevajag smieties) veikalā Maxima. Pirku to, jo piesaistīja dzijas sastāvs- 40 % vilna, 20 % alpaka (neticami), 40% akrils. Cena 3.49 Ls, svars 200 grami! Rēķinu, ka berete man izmaksāja apmēram 1.20 Ls (bez krāšņās pogas!) :).

Adu tieši pēc zīmējuma shēmas, tikai uzņemu nevis 120 valdziņus, bet krietni mazāk, jo man ir rupja dzija.

Galvenais, kas jāatceras uzmetot valdziņus, ka to skaitam jādalās ar 12, jo tāds ir shēmas valdziņu skaits.

Sakarā ar dzijas rupjumu visu motīvu līdz galam nevaru izadīt, jo tad man būs berete kā Varim Vētram nesenajā dziesmu šovā, kur viņam bija priekšnesums hipiju stilā! :) Tādēļ sāku noraukumu, kad ir izadītas augstumā apmēram 2/3 no visa motīva.

Beigās, protams, jāsameklē vēl kāds akcentiņš, šoreiz tā ir poga. Un tā nu sadārdzina manu bereti par kādiem 2 Ls! :) Par to es pārāk izmisumā nekrītu, jo tā jau sen man mētājās pie citām pogām.




Esmu sajūsmā pati par sevi, jo esmu nopirkusi tik rupju, viegli un ātri adāmu dziju! Kādēļ es agrāk mocījos un vienmēr pirku dziju, kas tikai nedaudz atpaliek no šujamā diega!?