Atpakaļ realitātē

Vai, meitenes, joki vien ar mani atgadās... Pareizāk sakot, tieši tā es mēģinu uztvert dzīvi! :) Piemēram, nedēļu atpakaļ uzzināju, ka man ir jāizrauj zobs. Kļuva kaut kā neomulīgi... Varat iedomāties- pirmais zobs manā mūžā, neskaitot piena zobus :))))). Tā arī dakterim pateicu: ''Pirmo zobu man rausiet, tā, ka pēc jums spriedīšu par visiem ķirurgiem!'' :))))))

Šodien jau esmu ''atgājusi'', bet vakar tas tiešām likās komiski- ka viens itin simpātisks vīrietis stundas garumā man mēģina salauzt žokļus, vismaz spriežot pēc tām darbībām, ko viņš veica- tā likās!

Bet, ja bez jokiem- paldies, dakter Māri Sedleniek, par izdarīto! Jums nu gan ir darbiņš, ne katrs to varētu veikt!

Nu ko, ķeršos atpakaļ pie saviem darbiem! Jāuzšuj vēl 2 melni cimdi un vakarā gribu atrādīt arī pirmo izpildīto jaungada apņemšanos. Vai atceraties?