Jaunā gada nodomi pamazām tiek pildīti

Aptuveni mēnesi atpakaļ rakstīju, ka mani sarūgtina tas, ka nevaru pati sev neko skaistu radīt- nevis tā stihiski, grābstoties, bet tā plānveidīgi un skaistos ansambļos :))))) Kāpēc pie jaunās cepures nesāju aizpagājušā gada cimdus? Kāpēc auduma ziedus veidoju uz dullo, nevis tādus, kas piestāvētu manai žaketei?

Varbūt tāpēc, ka manu uzmanību prasa pirmā, otrā un piecpadsmitā lieta un neviena no tām nav saistīta ar manis pašas izdaiļošanu un labsajūta uzlabošanu! :) Bet tas viss ir novēršams! :)

Lūk, mana sarkanā beretīte ir sagaidījusi savus cimdiņus!

Pirkstaiņus nebiju pati adījusi kopš tīņu gadiem! :) Viss izdevās. Vēl ieskatījos M.Maksimovas grāmatā Adīšanas un tamborēšanas ābece (izdota 1981 gadā). Dzija tā pati, kas beretītei- akrila dzija un kid mohēra, katra vienā kārtā. Īkšķim pieaudzēju valdziņus, tikai neatstāju pieaudzējuma vietā caurumiņus, bet uzņēmu grieztos valdziņus.

Nebija grūti radīt kaut ko sev pašai! :)