Darbojamies
Vislabāk man patīk tās reizes, kad bērni izdomā paši sev kādu ''projektu''. Ne tāpēc, ka viņi man liek mieru un varu darīt savas lietas, bet tādēļ, ka tad man ir cerība, ka viņi izaugs par patstāvīgiem cilvēkiem, kuru galvenais jautājums nav- mamma, ko man darīt...
Šis interesantajā ''tehnikā'' veidotais Zibens Makvīns ir viens no tādiem projektiem :). Kristians man palūdza izprintēt krāsojamo bildi ar Zibeni un tad paņēma šķēres, sameklēja krāsainos papīrus, līmi un sāka darboties. Starp citu, šis krāsainais papīrs ir ļoti interesants- tam ir tāda kā samta virsma un tas ir saglabājies vēl no manas bērnības. Kristians plēsa papīrus mazos gabaliņos un līmēja virsū vāģim, kamēr tas ieguva bildē redzamo izskatu! :)
...un tad mēs sēžam un darbojamies un ik pa laikam atskan: ''Kristian, padod lūdzu līmi'' vai ''Mamma, vai šķēres ir pie tevis?'' vai ''Kur palika zīmulis? '' :). Un tā ir jauki un omulīgi darboties!
Komentāri
Samta papīru arī atceros no bērnības, bet man gan nav saglabājies... Tagad neesmu redzējusi tādu pārdošanā - vai kaut kur tomēr ir?
Varbūt kāds ir manījis tādu pārdošanā?
man šajā periodā ir daudz kam un ko griezt! :))))))
Bet vakar Kristians man skaidri un gaiši pajautāja- mamma, vai es drīkstu kaut ko uz sienas uzzīmēt!? :))))))
Un ko tu atbildēji par to sienu?
Un samtaino papīru es ari atceros.